OffRoad TT

Maršruts No Merzugas līdz Tjagunitei 239 km lielāko daļu ved pa izžuvušo Ziz upes gultni gar Kem Kem masīvu uz robežas ar Alžīriju. Jāpiezīmē, ka pieredzējuši Sahāras ceļotāji šo posmu motorizētajiem braucējiem iesaka veikt divās dienās, lai bez steigas un tehnikas lauzšanas varētu gūt baudu no skaisto ainavu aplūkošanas un nakšņot tuksnesī teltī. Veloceļotājiem nepieciešamas 6 dienas, ja viss iet labi. No Merzougas līdz Taouzai pa asfaltu nieka 25 km , tālāk līdz Blidai jau pa tuksnesi.

(vairāk…)

Izrāvušies no vietējo bērnu aplenkuma atsākām nu jau ierasto kratīšanos pa pisti, kur iepriekšējos gados krietni lielākos ātrumos reidojuši daudzi slaveni Dakāras rallisti, to starp arī latvieši. Ceļa apstākļi pagaidām bija samērā vienkārši, akmeņains bezseguma tracks kurš vijās starp apmēram 1500 metrīgām virsotnēm, protams, jāatceras, ka atrodamies uz kalnu plato 1000 m.v.j.l. Pamazām reljefs kļuva interesantāks, kāpumi stāvāki un līkumaināki, pa kreisi pavērās iespaidīga 2121 metru augstā Meschkakour virsotne, kuru varēja apbraukt no divām pusēm, ņemot vērā tehnikas iespējas virzījāmies gar kalna rietumu nogāzi, kura pēc kartes likās vienkāršāk pieveicama.

Austrumu virzienā figurēja 1600 metrus augsta pāreja, kura ar TLC būtu interesantāk braucama, taču sanāktu pagarš līkums, tāpēc atstājām to citai reizei un pagriezāmies virzienā uz Moyen Atlasa kalnu grēdu. Šķērsojām vairākas pasausas upju gultnes, jeb kā tās sauc vietējie, oued…

(vairāk…)

Marokas daļa pie Vidusjūras ar kuru sākām savu ceļojumu Āfrikā saucās – austrumu Rifs. Tā ir slavena ar Rifa kalnu nogāzēs audzēto hašiša izejvielu – Indijas kaņepīti, ar kuras kopējiem un izplatītājiem nopietni cīnoties policija. Bet visa Dienvideiropa pilna ar produktu vārdā “kif”, tad nu laikam tā cīņa tāda pati vien kā mūsu točku apkarotājiem ir. Vispār par Maroku ir ļoti daudz plašas informācijas gan drukātajos izdevumos, gan i-tīklā, tāpēc vairāk centīšos pastāstīt par to, kas skāra tieši mūsu ceļojumu.

(vairāk…)

Nu jau vairākus gadus Latvijas Rallijreidisti sacenšās lielākajā šāda veida piedzīvojumā Parīze – Dakāra,  autoceļotāji  piedalās PD alternatīvajā piedzīvojumu braucienā  Plimuta – Bandžula. Arī man Āfrikas vilinājums nav gājis secen, dažus gadus atpakaļ pabiju Tunisijā, kur ar īrētu Patrol GR izbraukāju pa organizētā tūrisma maršrutiem, paskatījos pat mazu daļu no RR OPTIC.

Rietumu Āfrikā vēl nebija būts, bet paanalizējis Latvijas dalībnieku pieredzi, sapratu, ka PD nav iespējams finansu ziņā, bet PB maršrutā īstais smilšu tuksnesis sastāda vien dažus desmitus kilometru, bet daudzie tūkstoši jānobrauc pa asfaltu, kas manam ceļojumu stilam nav tas īstais smeķis. Tāpēc 2007. gadā ķēros pie nopietnas Franču, Britu un Vācu Sahāras ceļotāju pieredzes izpētes un izstrādāju ekstrēmāku maršrutu ar lielāku bezceļu daļu…

(vairāk…)

Kādreiz galvaspilsētā apļa gonkas nebija retums. Zaķusalā šī gadsimta sākumā skatītāju pūļi nolūkojās kā labākie 4×4 aizrautīgi sacentās savā starpā. Pamazām gan viss noklusa un pēc manām ziņām Rīgai tuvākais šāds auto izklaižu veids tiek piekopts Silciema karjerā, kur savus pasākumus aizvada Mazozoli. Paradokss, bet varbūt jau likumsakarība, jo grūtāki laiki, jo plašāks piedāvājums 4×4 izklaidēs. Šoreiz apļu braukšana tepat, Rīgas pievārtē. Būtu grēks neapmeklēt, tāpēc jaukā sestdienas rītā devos uz Juglas papīrfabrikas ciemata rajonu, lai novērtētu Austrum Rīgas bezceļu entuziastu sarīkoto tusiņu…

Par Juglas trasi. Tā ierīkota privātā teritorijā. Pietiekoši gara, apmēram 5km. Segums pārsvarā smilšains, bet ir arī dubļu peļķes, zālainas pļavas. Vairākas garas taisnes, kurās jaudīgākie auto sasniedza lielus ātrumus. Pilotiem nopietnu spēku piepūli prasīja stāvie smilšu kāpumi un nobraucieni. Trases veidošanai organizators bija piegājis orientējoties uz 4×4 vai reidu auditoriju. Tā bija veicama ar standarta pilnpiedziņas auto. Ekipāža varēja izvēlēties kādu izdevīgāko no vairākām trajektorijām. Braucamā daļa pārsvarā bija pietiekoši plata, lai lēnākie ilgi nekavētu apdzīt varošos kolēģus. Braukšanas stili bija dažādi, skatītājiem, protams, imponēja atraktīvākie piloti, kuri nebaidījās sacensties uz savu un auto spēju robežas, demonstrējot ātru, lēcieniem bagātu vadīšanu. Tas gan dažus noveda pie izstāšanās. Toties lēnie riņķu vācēji neguva baudu par augstām vietām. Jābrauc bija 3x pa 3 apļiem. Katrs iebrauciens ilga apmēram pusstundu. Pārtraukumos gan dalībnieki, gan skatītāji draudzīgi komunicēja jaukā bufetē, kurā bija plaša uzkodu izvēle, labs šašliks, karstie un uzmundrinošie dzērieni. Skatītāju vidū bija redzamas daudzas offroad braukšanā pazīstamas sejas, gan no pašlaik aktīvajiem braucējiem, gan no aizgājušo gadu korifejiem. Organizators sev par mērķi uzlicis atjaunot apļu sacīkšu braukšanas prieku 4×4 cienītājiem. Tika solīts, ka arī priekš TR braucējiem iespējams sarīkot atbilstošas smaguma pakāpes trasi.

Kopumā labs hepenings ar pozitīvu noskaņu Rīgas offroad dzīvē. Veiksmi entuziastiem!

Dubļu apļus braukt devos, lai patestētu pārbūvēto auto un pats varētu patrenēties. Tā kā šogad offroad prioritātes man bija ārzemēs, doma bija ierasties jau piektdien un pakontaktēties ar kolēģiem. Diemžēl no manis neatkarīgu apstākļu dēļ šis plāns nerealizējās un palika tikai sestdienas sportiski tehniskā puse. Uz startu pie bijušās stacijas “Užava” ieradāmies pavēlu un trasi izstaigāt neatlika laika, nācās iepazīt apstākļus gaitā.

Kopā startēja 7 tehnikas vienības (2 ATV, 5auto). Aplis bija izveidots augsti profesionālā līmenī un, ja braucēji bija uzmanīgi, varēja to veikt bez vinčām un pārējiem offeru piederumiem. Protams, runa iet tikai par dubļu ērgļiem, kuri brauca pirmie, kā bija vēlāk pēc liela skaita tehnikas muļļāšanās, grūti spriest. Cik sapratu no tiesnešiem, tad mūsu ekipāžai izdevās uzstādīt divus labākos apļu laikus, bet nevaru to apgalvot, jo dokumentāli tas nav redzams. Konkurenti pārsvarā bija pieredzējuši braucēji ar labu tehniku un draudzīgi izpalīdzīgu attieksmi. Arī salūzušie smagi nepārdzīvoja, novietoja dubļainos auto malā un gāja trasē skatīties veiksmīgākos biedrus. Žēl, ka bija maz dalībnieku, bet nu katram savi plāni un intereses. Lielos vilcienos esmu apmierināts par saturīgi pavadītu sestdienu.

Tas bija periods, kad letiņu dalība ārvalstu trophy sacensībās sita augstu vilni. Nebija izņēmums arī 2006.gads, kad savu tālā tūrisma braucienu uz Norvēģijas ziemeļiem pieskaņoju Somijā notiekošajam WARNTROPHY. Pasākums, kurš norisinās aiz polārā loka pats par sevi jau ir interesants no ģeogrāfiskā viedokļa. Raajarvi apvidus atrodas vēl aiz Rovaniemi, kur pa ceļam jāiebrauc apmeklēt Santa Klausa muzeju. Sacensība ar rezultātiem aprakstīta attiecīgā gada Mazozolu forumā, tāpēc par to neatkārtošos. Apvidus, kā jau aiz polārā loka, klintis un kūdras purvi.

(vairāk…)

Ceļojums uz Krievijas lielajiem ezeriem Lādogu un Oņegu bija plānots saistībā ar TR Lādoga 2009 apmeklējumu, par kuru var izlasīt iepriekšējā rakstiņā, tāpēc šoreiz tieši par nesportisko pusi. Katrai dienai izveidoju piesātinātu programmu, kurā bija vairāki varianti izejot no konkrētiem apstākļiem, saistītiem ar TR starta laikiem, dienas pārbraucienu garumiem, meteoroloģijas, pašu vēlmēm un beidzot ar tehnikas offroad iespējām. No rīta tika izvērtēts konkrētās dienas piedāvājums: iespējamo intereses punktu apmeklējums orientēšanās formātā, TR posmu vērošana, nakšņošanas vietu akceptēšana. Katrs varēja izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošu dienas programmu.

(vairāk…)

Kurā vēl pasaules valsts miljonu pilsētā ap 200 ekstremālie TR vāģi drīkst savā gaitā braukt kopējā satiksmē pa sastrēgumu pārpildītām ielām?

(vairāk…)

Jaukas atmiņu bildes no OTT 2005.g., kad bija pati garākā trase. No bistro “Liepājas virziens” uz Zvārdi, apmēram 270 km, ātrākie to veica 7 stundās. Offroad zonās pamatīgi dubļi mijās ar ātriem zemes ceļiem savienojošos posmos. Tur izkristalizējās OTT vērtējuma pamatprincips: svarīgākais ir trases veikšana, laiks, kādā tas izdarīts, ir sekundārs rādītājs. Sponsoru īpašie uzdevumi tika vērtēti un apbalvoti atsevišķi.