Laika ziņas jau nedēļu nemainījās- Karpatos līst. Vairāku dienu lietus kalnos dramatiski pacēlis upēs līmeni un trofi sarežģītības pakāpi nokļūšanai uz un no korēm. Kā saka vietējie, ja sāk līt, augšā neiet pat traktorenes, bet lejā tu nebrauc, jo slīdi. Labi, ka laikus izstrādātais rezerves maršruts ļāva būt elastīgiem izvēloties ceļus atkarībā no laika kaprīzēm.
Visu Poliju lija, lauki bija zem ūdens. Perspektīvas izskatījās bēdīgi.
Robežu šķērsojām neparasti ātri. Muitnieks gan gribēja manu tālskati, taču turējos stingri pretī un nosargāju. Vairs nav jāpilda nekādas lapeles, atliek parādīt auto un savus dokumentus, mašīnas saturu, cik nu var. Liekas, ka pozitīvas vēsmas pūš sakarā ar 2012. gada PČ futbolā, kurš notiks arī Ukrainā.
Valstī iebraucām jau tumsā, sadauzītais ceļš, lietus, streipuļojošie, neredzamie gājēji bija īsts šoks dažiem mūsu EU pilsoņiem. Toties ar patīkamām pārmaiņām iepriecināja motelis- cenas par labu divvietīgu istabu ar tualeti, dušu, TV ar 20 programmām 150 grivnas jeb13 eur. Arī virtuve ļoti uzlabojusies salīdzinot ar 2010 gadu, Oboloņ alus svaigs un garastāvoklis labs.
Nākošajā dienā turpināja līt pamatīgi, kalni bija no dienas plāna jāizslēdz. Nācās ceļot pa priekškalnēm rezerves maršruta ietvaros. Ceļi bija applūduši, vietām izskaloti, braslos ūdens padziļš un tik straujš, ka gāza no kājām. Applūdušos ceļa posmus vietām slēdza. Lielā Strija nesa kokus un akmeņus mežonīgā ātrumā. Apmeklējām Tustaņu, dažus ūdenskritumus, mežcirtēju un skautu apmetni. Labi, ka palīdzēja iepriekšējā gada pieredze. Atlika cerēt, ka piepildīsies meteo prognoze un lietum drīz jābeidzas.
Cik tad var tie mākoņi plīst?
No rīta spīdēja saulīte, prognoze mums par lielu atvieglojumu apstiprinājās. Labrīt, Karpati!

Jauka pabraukšanās no Vārnukroga līdz Bolderājas dīķim kopā ar JEEPeriem.

Pirmo reizi Gorgan-trophy vēsturē piedalījās dalībnieki no LV . TR3 klasē Zeizas, Turizm Avto – Zozo. Katram savi uzstādītie mērķi tika izpildīti.

Zeizu pārliecinošā uzvara ar septiņu stundu atrāvienu no otrās vietas ieguvēja- Ukrainas prezidenta dēla, kuram visi prognozēja līdera pozīciju, pacēla LV trofi braukšanas un tehnikas būves akcijas ļoti augstā līmenī. Līdz vēlai naktij TR speciālisti, kuri pirms sacīkstes vērtēja čempiona auto ar vieglu skepsi, nevarēja beigt jūsmot par Viļņa inženiertehniskajiem risinājumiem. Tāpat tika slavēts Aigars, kurš pirmo reizi sacenšoties kalnu apvidū, ātri izprata Gorganu specifiku un droši orientēja auto pa pareizajām aizām.

Pēc sportistu atzinuma trase bijusi ļoti interesanta. Atsevišķi tika izcelti stāvumi akmeņainās kraujās un bīstamie sānu slīpumi, kuri draudēja ar apgāšanos, kuru dažas ekipāžas arī piedzīvoja, par laimi bez ripošanas pa nogāzēm, jo ieķērās kokos.

Organizatoriski bija visādas dīvainības, bet kopumā tās ekipāžu no Dagdas netraucēja triumfēt.

UK liela un bagāta zeme- visas trīs sacīkšu dienas biezais gals ieradās uz braukšanu un devās nakšņot pāri grēdai ar trīs krutiem helikopteriem. Prezidenta dēls- milzīga auguma, kluss, patīkams, jauns cilvēks, foto redzams apbalvošanā blakus Vilnim.

Par tūrisma ieskaiti. Te vairāki akmentiņi orgiem. Pirms starta brīfingā tika paziņots, ka viss notiek pa 2010. gada KP. Tas nozīmē, ka pagājušā gada dalībniekiem KP un to piebraukšanas maršruti bija zināmi. Līdz ar to pieņēmām lēmumu nelauzt mašīnu un braukt savam priekam, apskatot dabu un intereses vietas. Nepatīkami, ka orgi bija noslinkojuši un pa gadu nebija pārbaudījuši KP, vairāki mežu ciršanas un cilvēku darbības dēļ vairs neeksistēja.

Nolikums bija tikai UK valodā, līdz ar to mums nesaprotams, tas jaucās ar sporta nolikumu. Tūrismā bija jāpērk vienreizējā UK sporta licenze, taču ārzemniekiem tādas neizsniedz, tāpēc pievērsiet uzmanību licenzes foto, kur redzama mana jaunā dzīves vieta. Reģistrācija un kontroles notika haotiski, bija jāstāv garās lēnās rindās. Labi, ka tūrismam atcēla slēgto parku. Kontrollaiks tika dots divas dienas pa 17 stundām, zinātāji to veica 11 stundās. Izbraucot no nometnes figurēja ceļu policija, vai pārbaudīja kādu, nezinu. Dalībniekiem divas avārijas uz koplietošanas ceļiem, ar slimnīcu, bez upuriem.

Trase bija nosacīti sadalīta divās daļās: Ziemeļu- kur brauciens notika pa priekškalni un trofi ziņā relatīvi vienkāršs, un Dienvidu- jau pa kalniem, aizām un upju gultnēm. Bija dažas viltīgas piebraukšanas, kur vajadzēja vai nu vinču, vai cita auto palīdzību. Priekš auto prasības bija: ļoti izturīga piekare un riepas asiem akmeņiem klātiem ceļiem. Viņču iztinu 3x, lai palīdzētu citiem dalībniekiem. Sacīkšu laikā iepirkāmies ciemu veikalos un kontaktējāmies ar vietējiem kalniešiem. Pret vakaru sapratām, ka varam trasi beigt jau pirmajā dienā.

Sakarā ar minimālo offroadu, nolēmu pabraukāt vēl divas liekas dienas pa saviem maršrutiem virzienā uz Volovecu, kur viss bija krietni trofiskāk. Ir arī onboard filma, varbūt līdz ziemai samontēšu. Policija vairāk mēģina ķert uz šmigu, parasti bija ļoti vīlušies. Vienreiz samaksāju 100 grivnas par nepārtrauktās sadalošās līnijas šķērsošanu un auto atstāšanu uz tilta.

Kāpēc “jūs tur lejā”? Tāpēc, ka katra saruna ar kalniešiem agri vai vēlu nonāk pie šīs frāzes.

Rezultāti: http://gorgan-trophy.info/2011_result