OffRoad TT

Pirmo reizi Gorgan-trophy vēsturē piedalījās dalībnieki no LV . TR3 klasē Zeizas, Turizm Avto – Zozo. Katram savi uzstādītie mērķi tika izpildīti.

Zeizu pārliecinošā uzvara ar septiņu stundu atrāvienu no otrās vietas ieguvēja- Ukrainas prezidenta dēla, kuram visi prognozēja līdera pozīciju, pacēla LV trofi braukšanas un tehnikas būves akcijas ļoti augstā līmenī. Līdz vēlai naktij TR speciālisti, kuri pirms sacīkstes vērtēja čempiona auto ar vieglu skepsi, nevarēja beigt jūsmot par Viļņa inženiertehniskajiem risinājumiem. Tāpat tika slavēts Aigars, kurš pirmo reizi sacenšoties kalnu apvidū, ātri izprata Gorganu specifiku un droši orientēja auto pa pareizajām aizām.

Pēc sportistu atzinuma trase bijusi ļoti interesanta. Atsevišķi tika izcelti stāvumi akmeņainās kraujās un bīstamie sānu slīpumi, kuri draudēja ar apgāšanos, kuru dažas ekipāžas arī piedzīvoja, par laimi bez ripošanas pa nogāzēm, jo ieķērās kokos.

Organizatoriski bija visādas dīvainības, bet kopumā tās ekipāžu no Dagdas netraucēja triumfēt.

UK liela un bagāta zeme- visas trīs sacīkšu dienas biezais gals ieradās uz braukšanu un devās nakšņot pāri grēdai ar trīs krutiem helikopteriem. Prezidenta dēls- milzīga auguma, kluss, patīkams, jauns cilvēks, foto redzams apbalvošanā blakus Vilnim.

Par tūrisma ieskaiti. Te vairāki akmentiņi orgiem. Pirms starta brīfingā tika paziņots, ka viss notiek pa 2010. gada KP. Tas nozīmē, ka pagājušā gada dalībniekiem KP un to piebraukšanas maršruti bija zināmi. Līdz ar to pieņēmām lēmumu nelauzt mašīnu un braukt savam priekam, apskatot dabu un intereses vietas. Nepatīkami, ka orgi bija noslinkojuši un pa gadu nebija pārbaudījuši KP, vairāki mežu ciršanas un cilvēku darbības dēļ vairs neeksistēja.

Nolikums bija tikai UK valodā, līdz ar to mums nesaprotams, tas jaucās ar sporta nolikumu. Tūrismā bija jāpērk vienreizējā UK sporta licenze, taču ārzemniekiem tādas neizsniedz, tāpēc pievērsiet uzmanību licenzes foto, kur redzama mana jaunā dzīves vieta. Reģistrācija un kontroles notika haotiski, bija jāstāv garās lēnās rindās. Labi, ka tūrismam atcēla slēgto parku. Kontrollaiks tika dots divas dienas pa 17 stundām, zinātāji to veica 11 stundās. Izbraucot no nometnes figurēja ceļu policija, vai pārbaudīja kādu, nezinu. Dalībniekiem divas avārijas uz koplietošanas ceļiem, ar slimnīcu, bez upuriem.

Trase bija nosacīti sadalīta divās daļās: Ziemeļu- kur brauciens notika pa priekškalni un trofi ziņā relatīvi vienkāršs, un Dienvidu- jau pa kalniem, aizām un upju gultnēm. Bija dažas viltīgas piebraukšanas, kur vajadzēja vai nu vinču, vai cita auto palīdzību. Priekš auto prasības bija: ļoti izturīga piekare un riepas asiem akmeņiem klātiem ceļiem. Viņču iztinu 3x, lai palīdzētu citiem dalībniekiem. Sacīkšu laikā iepirkāmies ciemu veikalos un kontaktējāmies ar vietējiem kalniešiem. Pret vakaru sapratām, ka varam trasi beigt jau pirmajā dienā.

Sakarā ar minimālo offroadu, nolēmu pabraukāt vēl divas liekas dienas pa saviem maršrutiem virzienā uz Volovecu, kur viss bija krietni trofiskāk. Ir arī onboard filma, varbūt līdz ziemai samontēšu. Policija vairāk mēģina ķert uz šmigu, parasti bija ļoti vīlušies. Vienreiz samaksāju 100 grivnas par nepārtrauktās sadalošās līnijas šķērsošanu un auto atstāšanu uz tilta.

Kāpēc “jūs tur lejā”? Tāpēc, ka katra saruna ar kalniešiem agri vai vēlu nonāk pie šīs frāzes.

Rezultāti: http://gorgan-trophy.info/2011_result

Garais pārbrauciens uz pēdējo SS ievilkās, jo apmeklējam vairākus ūdenskritumus un pamestu radioaktīvo pētījumu bāzi. Līdz ar krēslas iestāšanos devāmies kārtīgā mālu bezceļā pie Jastrebinoje, tur iekūlāmies Proto trasē ar no tā izejošām sekām. Pēc vairāku stundu cīņas tomēr nakts vidū laimīgi atradām neaizņemtu vietu pie ezera, kur rīta saulītē apžūstot varējām izpētīt un novērst nakts piedzīvojuma sekas.
Apmeklējām pēdējo SS pa elektrolīnijas klintīm, lai varētu apsveikt letiņus ar pirmo divu vietu iegūšanu prestižajā PROTO klasē. Pēcpusdienā ieradāmies uz noslēguma baļļuku Lādogas krastā. Kā jau vienmēr tika apbalvotas daudzas nominācijas, sekoja jauks koncerts ar uguņošanu.
No rīta startējām mājup. Izdevās atrast alternatīvu šausminošajai 10-12 stundu degvielas vedēju rindai Burjačkos un palīkumojuši pa Igaunijas mazajiem īsceliņiem atgriezāmies Dzimtenē.

Nākošais apmeklējuma mērķis – Hunnukas pussala, kur bija jāapskata vecā Somu karabāze. Brauciens pa akmeņainu, brīžiem triālam līdzīgu klinšainu celiņu sagādāja īstu bezceļu baudu. Pluss vēl skaistie Ziemeļlādogas šēru skati. No gaidītā vēsturiski tehnogēnā objekta apmeklējuma gan praktiski nekas nesanāca, jo viss iznīcināts, un tikai klintīs izkaltās ejas un bunkuru pamati vēl liecina par to esamību. Toties brīnišķīgie dabas skati no klinšu virsotnēm un labais offroads kompensēja šo vilšanos pilnā apmērā. Tālāk ceļš ar dažu ūdenskritumu apmeklējumu nākošās bāzes virzienā.