Tie bija pavisam citi Karpati (4 daļa).
Labrīt, Svidovec! Saule, reti mākonīši, ideāls laiks ceļojumam pa šo grēdu. Pašas kores augstums vidēji ir ap 1500 m.v.j.l. Mežs beidzās ap 1000 metru augstumu, tāpēc nekas netraucē vērot ainavu plašumus.
Lai no jaukās nakts vietas pie skaistā ezeriņa tiktu korē un virsotnēs nācās pārvarēt diezgan garu, stāvu kāpumu, kurš sagādāja nopietnu pārbaudījumu Maitam. Viņa Disītim to izdevās pievārēt tikai ar trešo reizi. Toties varējām palūkoties uz skaisto naktsvietas ezeriņu no virsotnes. Ainava pēc ainavas, aizraujošs draivs, mazliet viegls trofi. Kolosāla atpūta. Te nu noderēja tālskatis kuru nosargāju no mantkārīgā muitnieka. Aprakstīt brauciena iespaidus pa šo gleznaino kori praktiski nav iespējams, tas ir jāredz un jāizbauda.
Pa ceļam kontaktējām ar vietējiem trofistiem, ATVistiem, ganiem. Iegriezamies hatā pie vecā Mikolas, aparāts burbuļoja, bet pats laikam bija nojājis ielejā pēc cukura. Nobrauciens pa rietumu nogāzi dēļ izskalojumiem izvērtās interesants un pamācošs. Tas prasīja nelielu remontiņu ciema darbnīcā. Tā laikā tikāmies ar vietējo autoritāti, labā nozīmē, kurš pastāstīja interesantas vēsturiskus faktus par šo apvidu padomju un WW2 laikos, kas vīriem bija ļoti interesanti. Sevišķu uzmanību izpelnījās stāsti par trofi lietām un neveiksmīga maģāra piedzīvojumiem uz kores ar sekojošo JEEP evakuāciju lejā Ural kravas kastē, kaut kur kaut kas līdzīgs jau dzirdēts…
Šeit arī uzzinājām, ka jāmaina maršruts, jo pāreja, kura bija ieplānota, pirms mēneša plūdos aizgruvusi ar klinšu bluķiem tā, ka pat 3 tiltu urāli vairs netiek cauri. Nakšņojām netālu no lielas mežizstrādes vietas, bija ļoti interesanti pavērot vakarā darbadienas beigu specifiku.
Categories: Karpati, OffRoad Tālais Tūrisms auto, Piedzīvojumu tūrisms
