OTT pirmā Ukrainas Karpatu ekspedīcija
Pirms diviem gadiem biju paceļot Transilvānijas Karpatos, par kuriem palika ļoti jaukas atmiņas. Tāpēc šogad jau laikus sāku meklēt materiālus par šo pašu kalnu grēdu Ukrainas rietumos.
Kā jau ierasts, manās ekspedīcijās programma tika izveidota diezgan plaša, lai būtu iespēja izvēlēties intereses punktus atkarībā no reālās situācijas, un izbaudīt ne tikai kalnu off, bet arī pabūt skaistos tūrisma objektos, kuru Rietumukrainā ir pārpārēm. Mazās OTT grupas maršruts augusta beigās veda nost no lielajām pilsētām un ceļiem pa lauku rajoniem, katru dienu iekļaujot aizvien nopietnāku bezceļu devu, kur kulminācija bija brauciens pa Svidovecas grēdas kori un vairākām virsotnēm.
Par Ukrainu bez kalniem
Federālie ceļi ir diezgan pieņemamā līmenī. Ļoti garas apdzīvotās vietas, daudz nepārtraukto sadalošo līniju, tādēļ satiksme palēna. Diemžēl mazāk svarīgās šosejas par ceļiem nosaukt nevar to katastrofālā stāvokļa dēļ. Tik briesmīgi sadauzītu asfaltu pat Krievijā redzēju retāk. Uz ceļiem ļoti daudz kājāmgājēju. Pa šosejām tiek dzīti govju, aitu un kazu ganāmpulki. Lieli bari zosu, pīļu un vistu pārvietojas pa tiem pašiem ceļiem haotiski savā vaļā. Dīzelis maksā zem 7 grivnām litrā. Reti kur var maksāt ar karti.
DAI (CP) atbilst savai abreviatūrai un izspiešana nostādīta ārkārtīgi augstā un nekaunīgā līmenī. Mūsu CP salīdzinājumā ar šiem ir jauki un korekti darbinieki. Toties tauta ļoti draudzīga un izpalīdzīga. Krievu valodu pārsvarā saprot. Atbild, protams, ukraiņu mēlē, bet saprast var.
Milzums kulta objektu. Lielākā daļa tūrisma objektu par maksu, bet saprātīgu, atbilstošu ieguldītajam darbam. Vienu nakti gulējām viesnīcā Jasiņā (slēpotāju kūrortā nesezonā), labs divvietīgs numurs bez brokastīm 150 grivnas. Sabiedriskā ēdināšana ne visai. Porcijas ļoti mazas, cenas kā pie mums. Biju gaidījis kaut ko īpaši foršu no ukraiņu boršča tā dzimtenē, liekas, ka Rīgas ukraiņi to gatavo labāk. Ievestās pārtikas cenas Eiropas līmenī, vietējā relatīvi lētāka. Piemēram, cukurs 1 eur kg, bet dabīgs, no kura var zapti vārīt. Gar lielajiem ceļiem privātie tirgo augļus, dārzeņus, mājas vīnus. Vietējie arbūzi vēl nebija īsti gatavi, toties no Hersonas ievestie garšoja fantastiski. Alkohols. Alus vietējais, diezgan pieņemams, nopērkamas pārsvarā arī visas populārākās Eiropas markas. Mājas vīni likās ļoti jauni, tādi, kas tūlīt jāizdzer lai nesabojātos. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ bija slēgta ieeja lielajos Seredņe ciema pagrabos, tāpēc šo slaveno vīnu darītavu apmeklēt šoreiz neizdevās. Stiprais lētāks un kā jau slāvu zemēs krietni mazāk kaitīgs veselībai, kā pie mums.
Robeža turp iebraucot aizņēma apmēram 30 min, kontrole formāla, attieksme vienaldzīga. Atpakaļ 65 min, tik ilgi tāpēc, ka poļi pa ES koridoru laida tikai savējos, bet pārējie ES pilsoņi bija spiesti gaidīt All Pasports rindā. Kontroles reālas nebija un teorētiski varēja ievest ko un cik grib. Bet tas drīzāk ir izņēmums, jo zinātāji sauc citus laikus un arī kontroles gadās nopietnas. Protams, robežu nešķērsojām tradicionālajās pārejas vietās.
Par OTT ekspedīcijas galveno mērķi: Karpatu kalniem bezceļnieku izpratnē
No sniega līdz sniegam te valda slēpošana. Pārējais laiks ir 4×4 un staigātāju rīcībā. Māli un akmeņi ir pamats visam. Kārtīgu adrenalīnu dod ekstrēmi stāvie kāpumi ar dziļām risēm, kuras iebraukuši trīstiltu pilnpiedziņnieki. Kalnos vietējie lieto tikai ZIL un URAL. Pat “šišigas” ilgi netur tādas slodzes. Lietainā laikā uzbraukt augšā līdz kalnu korēm ir ārkārtīgi grūti un bīstami. Bet pats galvenais, ka lielajām mocībām nav jēgas, jo mākoņu dēļ nekas nav redzams. Tāpēc kalnos ļoti svarīgi ir sekot laika apstākļiem. Visas ekspedīcijas laikā saņēmām max precīzu meteo info par mūsu apmeklētajiem reģioniem. Saulīte mūs lutināja un tikai vienu dienu dēļ sliktas prognozes nācās atteikties no brauciena augšā kalnu grēdā.
Līdz augstumam, kur beidz augt koki, pa “ceļu” bieži tek strautiņi veidojot dziļas mālainas bedres, tā apgrūtinot kustību tiem optimistiem, kuri brauc ar ielas riepām. Tuvojoties korēm pazūd koki un pārvietošanās relatīvi atvieglinās, kāpumi uz virsotnēm tomēr liek izmantot dzinēja iespējas pilnībā. Trofistiem mocīties patīk, tāpēc tas viss ir pie lietas, jo grūtāk, jo lielāks pačots. Braukšana pa pašu kori nekādus īpašus pārbaudījumus nesagādā. Milzīgs baudījums no lieliskajām panorāmām.
Vēl labāk, ja ir pietiekoši daudz laika, lai apstātos un paklausītos kalnu klusumu. Lielākais augstums kur uzbraucām bija 1763 m.v.j.l. Altaja ekspedīcijas laikā biju ap 3000 m.v.j.l. bet tur nebija tik ekstrēmi stāvu un grūtu kāpumu. Karpati offroadam liekas interesantāki, arī krietni tuvāki. Nobraukšana , vai uzbraukšana, atkarībā no maršruta ko izvēlās, bieži iet pa upju gultnēm. Tās pārsvarā ir ļoti akmeņainas, straujas un prasa ļoti saudzīgu un ārkārtīgi precīzu braukšanu. Saplēst riepu, noraut pusasi vai saliekt stūres stieni var ļoti ātri. Augustā gan tās ir seklas, kas darās pavasarī, grūti stādīties priekšā.
Kalnos bloķi ir labi palīgi, taču jālieto tikai īstajos brīžos, lai nepārslogotu transmisiju. Dzinējs protams, vēlams turbodīzelis vai benzīnieks, jo atmosfēriskais dīzelis augstāk par 800 m.v.j.l. sāk gurt. Vispār pēc katrām lietavām ceļi ļoti izmainās un katrs jauns brauciens var sagādāt lielus pārsteigumus.
Ja ir interese par mūsu turpmākajām Karpatu ekspedīcijām un tādas noteikti būs, varbūt vēl šoruden, zvaniet 26368554, e-mail genzozo@one.lv, Modrim.
Tags: 4x4, Karpati, offroad, Piedzīvojumu tūrisms, Ukraina, Ukrainas ceļi, Ukrainas kalni
Categories:
OffRoad Tālais Tūrisms auto, Piedzīvojumu tūrisms
